|
|
 |
 |
 |
 |
Maroka. Atgriešanas 2017. 20. epizode
Seko piedzīvojumam dzīvajā: http://share.findmespot.com/shared/faces/viewspots.jsp?glId=0CB6ikLaWrmvMqxNF94nOHa7cQ3qjuACG
Plāns izpildīts. Esam Chefchauen pilsētā. Vakariņas tradicionāli jaukajā ēstuvē vecpilsētā.
Plan executed! We are in the city of Chafchauen and had dinner in a nice, traditional eatery, in the old town.
https://www.dreamstime.com/royalty-free-stock-images-oriental-restaurant-chefchaouen-traditional-morocco-image31512759
Šodien ceļš uz ostu, prāmis, Spānijas karsts. Svarīgākais ceļojuma posms. Atgriešanās.
Today we are going to the port, getting on the ferry and arriving back on the Spanish coast. The most important part of the trip; returning.
|
| Iesūtīts: 2017.04.10 16:57 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 19. epizode
Augtais Atlass ir skaisti kalni. Vakardien nobraukti
daudzi km pa šo apvidu. Katrā kalnu grēdā ainava ir savādāka arī šīs vienas, ne
tik milzīgas teritorijas ietvaros.
http://www.itsforyoutours.com/index.php?idcat=17
The
High Atlas Mountains are beautiful. We rode a fair distance in this area yesterday.
Each mountain range offers a different scenery even within this, not overly big
territory.
Ceļi, kā jau ceļi, bez seguma vai ar asfalta
seguma paliekām. Arī upju gultnes. Un tik uz priekšu.
Neskaitāmo riepu remontu
dēļ iekavējies ceļojuma grafiks. Tāpēc šodien braucam pamatā pa asfaltu. Ja
viss ies gludi, gribētos tikt līdz Chefchauen, zilo slēģīšu pilsētai.
http://www.boredpanda.com/morocco-blue-walls-town-chefchaouen/
Roads are as you’d expect, non-paved or with some left-over bits of
pavement and sometimes just riverbeds.
The continuous tire repairs have put us behind
schedule, so today we rode on a proper paved road. If all goes well we’d like
to reach Chefchauen, the city with all blue window shutters.
Virtuālai ekskursijai ieskats un neliels apraksts par pilsētu :
You too can read
about and enjoy the place, virtually:
https://www.lonelyplanet.com/morocco/the-mediterranean-coast-and-the-rif/chefchaouen/travel-tips-and-articles/chefchaouen-four-ways-to-explore-moroccos-blue-city
Jāatzīst, ka nu jaušams jau ceļa nogurums un iespaidu
bagātība. Līdzjutējiem nu īstais brīdis turēt īkšķus. Mājupceļš.
We have to admit; we are growing weary, so cheer us on! We’re heading
home.
|
| Iesūtīts: 2017.04.08 09:19 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 18. epizode
Vakardien nobraukti vien
260 km, bet pa kalnu ceļiem un neceļiem. Kārtīgi nobraucāmies arī pa kalnu
upes gultni, vairākus desmitus km.
Yesterday, riding through
the mountains and off-road we covered only 260 km. This, however, included a
good amount riding on some serious river beds
http://www.panoramio.com/photo/23604460
Braucot pāri Djebel Saghro kalnu grēdai
iegriezāmies Tizi n Tazazert pārejas (2283 m) kafejnīcā.
On our way over the Djebel
Saghro mountain range we stopped over at the Tizi n Tazazert mountain passage
café, at the height of 2283 m
http://mapio.net/place/11102538/
Tas nu atkal ir viens
no neaizmirstamiem Marokas iespaidiem. Saimnieks mūs atcerējās no
2012. gada ekspedīcijas. Bija sajūsmināts mūs atkal redzēt. Šo cilvēku
sirsnība ir apbrīnojama.
Pēcpusdien braucām tālāk Atlasu virzienā. Jūtami
braucam gan uz ziemeļiem, gan augstāk kalnos. Karsti vairs nav. Sniegu gan arī
vēl neredz. Kalnus sasniedzam, kad saule vel nav norietējusi, bet
2180 m vjl liek sevi manīt. Nakti teltīs negulējām.
Šodien pa vienīgo vēl bez asfalta palikušo ceļu, kas šķērso Augsto
Atlasu, brauksim uz Imilchil, tad Midelt un Arzou. Virzības ātrumu noteiks gaisa
temperatūra un Ceļu Dievi, bet skaidrs, ka dodamies māju virzienā.
This stopover was
one we won’t forget, as the owner of the café remembered us from our visit in
2012. He was ecstatic to see us again and we were once more taken aback by the
sincerity of the people we’ve come across, it is unbelievable.
In the afternoon, we continued towards the
Atlas Mountains and we can definitely tell we’re heading back North, back into
the colder weather. While it’s not hot anymore, we haven’t come across snow yet
either. We reached the Atlas Mountains before sunset, but the 2180 m above sea
level heights let themselves be known and we didn’t spend the night in a tent.
Today, taking the only remaining non-paved road across the High Atlas, we will
make our way to Imilchil, Midelet and then Arzou. Our speed will be determined
by the weather, amongst other things, but one thing is certain; we’re heading
homewards.
|
| Iesūtīts: 2017.04.08 10:33 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 17. epizode
Tie, kas sekotājā vēroja mūsu pārvietošanos, pamanīja, ka
ne Akka, ne Tata virzienā vakar dienas otrajā pusē vairs nebraucām. Šoreiz korekcijas
ieviesa robežsargi. Laipni, bet nepiekāpīgi. Tālāk pa iecerēto maršrutu braukt neļāva,
un viss. Tur notika būvdarbi robežas stiprināšana. Protams, virzīties uz
iecerēto punktu varējām pa asfaltu, bet tas nebija pa prātam. Kavējāmies arī
kārtējo riepu remontu dēļ. Riepas dzelkšņu pilnas. Tad nu agrāk nekā plānots
vakar sākām braukt uz māju pusi. Riepas labojām pa ceļam, pa dienu, naktsmītnes
tuvumā arī vakarā. Bet kopumā dienas bilance ir pozitīva.
Vakar nobraukto pirmo
ceļa gabalu varētu saukt par AKMENS posmu. Skaisti nebija, bet grūti gan.
Un tad
– bijām iecerējuši iebraukt Erg Chegaga.
Those
who were following our whereabouts on the online tracker would have seen that
yesterday evening we were no longer heading towards Akka nor Tata. These
changes were made due to the border guards, who while, polite were determined
not to let us pass. There was construction work going on, fortification of the
border. There is a paved road we could have taken, but that didn’t sound
appealing. We were also held up by another tire repair, as they had picked up
plenty of shards. So, sooner than planned, we started heading homewards. The
tire repairs remained constant, with us mending them on the roads during the
day and again in the evening by our accommodation. But overall the day was
good. The first part of our ride yesterday was very rocky, which was not pretty
but made for a tough ride. We had then planned on arriving in Erg Chegaga
https://www.pinterest.com/pin/520939881871699174/
Lūk, ļaudis safilmējuši skatu no
augšas:
Here
you can see some aerial shots:
https://www.youtube.com/watch?v=MkbMkCsYwrc
Īsti neticēju, ka varēsim tur tikt uz priekšu. Izrādās, ka varējām gan. Un tas
bija vareni! Kāpas šajā ergā ir augstākas par Purvciema jaunbūvēm, un mēs pa
tām braucām. Satriecošas sajūtas un iespaidi. Tā domā arī šie autobraucēji: https://www.youtube.com/watch?v=DrINMJsudOI
I
was not convinced we’d be able to ride there, but turns out, we could and it
was awesome! The dunes there are high, higher than even some of the taller
apartment blocks in Purvciems, and we rode up them! Incredible sensations and
impressions. These guys think so too https://www.youtube.com/watch?v=DrINMJsudOI
Ļoti, ļoti, ļoti skaisti. Katram, kam ir dūša, vēlēšanās
un iespēja, iesaku apmeklēt šo vietu. Kājām, ar auto, ar velosipēdu vai kamieļa
mugurā, vienalga kā, to ir vērts izbaudīt. Tas ir varen iespaidīgs smilšu lauks
un smilšu kalni.
Really,
really beautiful! Anyone who is interested and has the chance to, should visit
the place. By foot or car, by bicycle or on a camel’s back, it does not matter
how, it is worth the visit. These are some incredible sand fields and dunes.
Šodien virzāmies uz Zagoru un tālāk uz ziemeļiem. Gribētos
šodien sākt šķērsot Saghro kalnu grēdu. Tās augstākā virsotne ir 2712 m. Kalnu nosaukums burtiskā tulkojuma nozīmē Sausums. Tā
ir Mēness cienīga ainava. Milzīgi plašumi, plato, virsotņu smailes. Ļoti reti apdzīvots
apgabals. Reti mandeļkoku vai palmu puduri ap nelielajiem ciematiņiem. Ceļš no
dienvidiem uz ziemeļiem ved pa trim ļoti grūti braucamām kalnu pārejām. Skats
gan ir elpu aizraujošs https://www.youtube.com/watch?v=Sh_PCJckMh8
http://www.panoramio.com/photo/93871795
Today
we’re heading to Zagora and then further North. We’d like to start crossing the
Saghro mountains, which reach 2712 m and whose name literally translates to
‘Dry’. We could almost be on the Moon, with
huge expanses, plateaus and summit peaks, this is a sparsely inhabited area,
hosting only the rare village, surrounded by almond or palm trees. The road
from the South to North takes us over three very challenging mountain passages,
but the views are breath taking: https://www.youtube.com/watch?v=Sh_PCJckMh8
|
| Iesūtīts: 2017.04.06 12:56 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 15. +1. epizode
Šogad brauciena ieplānotais
maršruts ved gar Alžīrijas robežu. Starp abām valstīm tā ir reāla, daba
iezīmēta. Militāro posteņu skaits ir vēra ņemams. Šķiet, to vairāk nekā citus
gadus novērots. Sarakti grāvji, izveidoti augsti uzbērumi. Šie drošības pasākumi
ievieš izmaiņas mūsu plānos. Robežu šķērsot nav iespējams. Tāpēc dabūjam mest
līkumu līkums. Līdz Erg Chegaga netiekam iecerētāja laikā.
No plāna mums jāatkāpjas
arī nupat nepieciešamo remontu dēļ. Riepas, pekas … Turklāt riepām piemeties
skorbuls, labo, labo, atkal jālabo…. Kad beidzam remontēt močus un tiekam līdz Erg
Chegaga smiltīm, kamera jālāpa atkal. Reāli izbraucam tikai vēlā pēcpusdienā. Paspējam
izmest līkuma pa Erg Chegaga. Aiz muguras šī ceļojuma grūtāki un arī
interesantākie 90 km. TĀDAS kāpas vēl nebijām braukuši! ! ! Tikām galā ar visām
mantām uz močiem. Esam diezgan gandarīti.
Pirmdiena plānot intensīva.
Jātiek līdz Akka vai Tata, un tad jau mocis lūkosies atkal māju virzienā, uz
ziemeļiem.
Maroka ir pasakaini skaista motobraucienam. Skaties:
 
This years
planned route takes along the Algerian border, which is clearly marked in the
nature. There is also no shortage of military bases, in fact it feels like
there are more this year than before. They have even dug out trenches and made some
sand piles. These security measures prompt us to change our plans. Crossing the
border won’t be possible and we’ll have to take some d-tours, meaning we won’t
arrive at Erg Chegaga as planned. Some of the necessary bike repairs force us
further from the plan too; tires, kickstands…the tires need constant repairing.
Having done the necessary repairs and reached Erg Chegaga we find that the
tires need mending again, by the time we are ready to go again it is after noon,
but we there is still time for a ride around Erg Chegaga. The past 90km have
been the toughest and most interesting of the trip, we had never faced dunes
like this before! Got through it with all our stuff still on the bikes and we
feel rather pleased. Monday will be intense too. We need to reach Akka or Tata
and then we will start heading back towards the North. Morocco is incredibly
beautiful for a bike trip! Look:
Smiltis, palmas un, protams
Sand, palm trees and of course
Vēl viens plus ceļošanai Marokā ir vietejo viesmīlība, draudzīgums un prieks par viesiem
 
And on top of that, the people
in Morocco are welcoming, friendly and happy
... turklāt 21. gs. cilvēkam tik ļoti nepeiciešamā aizmiršanās no steigas, burzmas un kņadas
 
…besides the country offers a much needed break
from the bustle and hustle of our everyday lives
Ceļotāji to visu bauda no sirds un ļoti nopietnām sejām
We take it all in with serious faces
 
|
| Iesūtīts: 2017.04.04 13:21 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 15. epizode
Darīts. Pa Erg Chebbi nobraukts smuks līkums, kādi 40 km.
Interesants brauciens, brīžam grūts. Maršrutu izdodas izbraukt gandrīz kā plānots.
Done! We have covered a good 40km of the Erg Chebbi, an interesting and at times difficult ride. We even managed to almost stick to the planned route.
|
| Iesūtīts: 2017.04.03 12:31 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 14. epizode
Vakardien, braucot pa akmeņaino
tuksnesi, iebraucām ziedošā tuksnesī. Ātri braukt nevar ne vienā, ne otrā. Akmeņainajā
braukt ir interesanti, bet ziedošajā — smuki. Tomēr abos der bremzes. Lai vai
kā, trakoti noderīgas. Plāns tikt līdz pirmajai apdzīvotajai vietai un salabot
moča priekšējās bremzes. Nakšņojām smiltīs, nu tieši tik tipiskā ainavā, kādu iedomājamies Maroku.
Yesterday, riding through
the rocky part of the desert we reached the blooming areas. Can’t ride quickly
in either of them but the rocky parts are interesting and the blooming parts
are pretty. Both parts require working brakes, they tend to be rather useful.
So, the plan is to reach the nearest village and fix the front brakes. We spent
the night sleeping in the sand, with the exact scenery one associates with
Morocco
Šodien gribētos tikt līdz Erg
Chebbi. Vēl nav darīts, bet mēģināsim braukt pāri. Arvien vēl
jāsaka, ka aukstums, cerams, ir aiz muguras. Cerams.
Today, we’d like to reach
Erg Chebbi, which we’ll be crossing for the first time, while hoping that we’ve
left the cold weather behind.
Erg Chebbi. Erg ir smilšu kāpu tuksneši. Šādā tuksnesī kāpu
forma mainās tikai vēja dzīto virsējo smilšu kārtu kustības rezultātā, bet kāpa
pati paliek "uz vietas".
Erg Chebbi has large sand
dunes which somewhat change shape due to the top layers of sand being
manipulated by wind, but the bases of which remain in the same spots
http://www.summitpost.org/dunes-of-erg-chebbi-sun-set/51595
Šī konkrētā milzu kāpa
pazīstama arī kā Merzugas kāpa, jo tā sauc tuvāko apdzīvoto vietu. Tā ir viena
no divām lielākajām Sahāras kāpām/ergiem Marokas teritorijā. Liela, augsta, vietām
kāpas virsotnes ir 150 m augstumā. Plaša. 22 km x 5 km. Vienā pusē šim smilšu veidojumam
ir Ziz upes ieleja, otrā- Alzīrijas robeža. Google map prasījumam "Erg Chebbi"parādās apmetnes un apkārt ... nekā :) Upi un robežu redzēt var skaidri, nu tad Erg Chebbi ir taisni pa vidu....
This dune in particular is named
after the nearest village, Merzouga and is one of the two biggest Saharan dunes
in Morocco. Big and high, some of the summits reach 150m and 22 km by 5 km
wide. On one side of this sand formation you’ll find the valley of the river
Ziz and on the other, the Algerian border. According to google maps, Erg Chebbi
has some settlements and then nothing around at all. The river and border have
been marked clearly however and so Erg Chebbi must be between the two.
Krāsas, formas, noskaņas : https://www.youtube.com/watch?v=WoplaIarXyc
Šai video redzams, cik lielā mērā tūristi iecienījuši šo dabas brīnum. Tomēr, paceļot acis, neredzot baseinus un viesnīcas, var priecāties par nepārredzamo smilšu veidojumu.
http://travelsmorocco.com/tours/fes-to-marrakech-desert-tours-4-days/
Interesants fakts ir arī tas, ka
tāda paša nosaukuma un arī lieluma ergs atrodas arī Alžīrijas teritorijā.
Colours, shapes and atmosphere: https://www.youtube.com/watch?v=WoplaIarXyc
The video shows that the place has become a tourist destination, but
raising your eyes, ignoring the hotels and swimming pools the view remains
impressive. Interestingly, a large dune by the same name can also be sounf in
Algeria.
|
| Iesūtīts: 2017.03.31 21:28 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 13. epizode
Seko piedzīvojumam dzīvajā: http://share.findmespot.com/shared/faces/viewspots.jsp?glId=0CB6ikLaWrmvMqxNF94nOHa7cQ3qjuACG
Šai dienai iecerētais maršruts gandrīz ari pievārēts. Nelieli remontdarbi vajadzīgi, veikti un vēl veicami. Laiks beidzot silts. Nakts teltīs un pirms to sliešanas - viena bilde, kurā "ievērības cienīgi personāži šajā sakarā" [R.K. teiktā citāts].
Today, we got through most
of the planned route. Some repairs are needed, have been done and will get
done. The weather is finally warm. Tonight we will set up tents, but first,
here is a picture, which in the words of R.K. shows some noteworthy characters
|
| Iesūtīts: 2017.03.31 14:44 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 12. epizode
Zemu kalnu ieskautā Fuiguig pilsēta atrodas tuksnešainā
apvidū pie Alžīrijas robežas. Oāze tuksnesī. Agrāk tā bija tūristu iecienīta un
bieži apmeklēta vieta. Abu kaimiņvalstu starpā robeža ir slēgta, tāpēc tūristi
arvien retāk iegriežas Figuig - pa ceļiem jāmet liels līkums, lai tur nokļūtu.
Žēl, ka tā, jo pilsēta lepojas ar plašām palmu audzēm (200 000 dateļpalms)
un 7 nocietinājumu būvēm (ksur).
Fuiguig is located near the
Algerian border, surrounded by low-lying mountains. A desert oasis; it used to
be a tourist destination, but since the border has been closed down, the city
has become harder to reach and the tourist flow has ebbed.
Marokas valdība vēlas, lai šo bagātību atzītu
arī UNESCO, tādējādi, iespējams, atjaunotos arī tūristu interese par šo vietu.
Klimats? Sahāras tuvums nosaka tuksnešainas vēsmas,
vasarā karstums ir pamatīgs, līdz par 45 grādiem. Atlasa kalnu tuvums savukārt gaisa temperatūras ietekmē ziemā - tad ir vēss, auksts un vēl aukstāks laiks. Šai
apvidū ziemā mēdz arī snigt.
Tomēr ziema ir garām.
Un tiem, kuriem salst, Fuigui piedāvā apmeklēt tradicionālās
pirtis. Tas arī noder šai ceļojumā, nobrauktos kilometros sakrātie putekļi jau
noberzti
vakarvakarā.
Morocco wants the city to
be recognised by UNESCO, that would restore some of the former tourist
interest. The weather? Due to its location, there are plenty of Saharan breezes
bringing the temperatures up to 45 degrees in the summer. However the Atlas
mountains also dictate the climate here, in the winter months bringing the cold
and sometimes snow. Winter has passed however and those who are still cold are
welcomed in the traditional saunas. Cold or not, for us they’re the chance to shed
the dirt collected over the many miles of dust.
|
| Iesūtīts: 2017.03.31 14:47 | |
Maroka. Atgriešanas 2017. 11. epizode
Pusdienlaiks. Pēc
vēsās nakts, silta, bet vējaina, tāpēc brīžam nemīlīga diena. Smiltis un kāpas dabūjām. Arī kalnus, ne tik augstu kā
Rifi, bet kalni paliek kalni ….Savā ziņā piedalījāmies kāda nebūt rallija
ātrumposmā. Nu labi, mēs viņiem netraucējām braukt, bet paši baudījām to pašu ceļu
zem riteņiem un bildi visapkārt, ko rallija dalībnieki. Tagad pusdienu tēja uz
divu valstu robežas.
Lunchtime. After a cold night, the day is warm
but not so pleasantly windy. The sand and dunes have been reached, as have the
mountains. Although these are not as high as the Rifs, they’re certainly
mountains and in a way, we’ve taken part in one of the rally’s special stages.
In a way, anyway. Didn’t get in their way, but enjoyed the same tracks beneath
our bikes and same scenery around. Our lunchtime tea gets enjoyed on the border
between two countries.
http://www.panoramio.com/photo/6203010
Ich ir vistālāk uz austrumiem esošā apdzīvotā vieta Marokā.
Ciemats atrodas burtiski pāris metrus no Alžīrijas. Kaimiņvalsts robežsargu
namiņus var manīt tepat visapkārt kalnos. Mūs sagaida Marokas robežsargi. Rāda
laipnas sejas, grib runāties. Tik saprotam, ka prasa, ko meklējam. Kad sakām,
ka tūristi, robežsargi paliek vēl laipnāki, viesus šai vietā sastopot reti. Lai
gan cerējām uz kārtīgu, siltu un tradicionālu maltīti, jāatzīst, ka šeit nekādas
lielās izvēles nav. Bet vietējie draudzīgi, atsaucīgi, laipni. Robežsargi ātri
vien atrod kādu ciemata iedzīvotāju, kurš mūs laipni uzņem savā namā un vāra
tēju. Pagalmā sapulcējies krietns pulks apkārtnes iedzīvotāju. Visi grib
runāties. Atnācis arī kāds kungs cienījamos, ļoti cienījamos gados, balta tērpā
ar baltu, baltu galvassegu. Sēž visiem pa vidu, skatās uz mums un smaida. Laikam
vietvaldis. To, ka šeit nebūs degvielas iegādes iespēju, paredzējām….
Ich is the easternmost
populated place in Morocco. The village is located just meters from Algeria, so
close you can see the border guard hurts scattered in the mountains. We are
greeted by the Moroccan guards, who are smiling and want to talk. We just about
understand that they want to know what we are doing there. Explaining that
we’re tourists only makes them friendlier, as those are a rare occurrence in
these parts. Although we had hoped for a hot and traditional meal, in reality
there are few options here. Luckily the locals are also friendly and the guards
quickly hand us over to a man who welcomes us into his home and offers hot tea.
A small crowd has gathered around us, everyone wants to hang out, including a
fairly old, in fact very old man, dressed all in white. He has sat himself down
right in the middle of the gathering and smiles. Presumably, he runs the show. We
were under no illusion there would be gas stations here.
https://www.youtube.com/watch?v=nyQw5AgVUkw
var apskatīt, kāda Ich izskatījusies pirms pāris gadiem … tās apceļotāji min
gan bērnus, kuri ciemiņus sagaida ar dziesmām, gan kazas, kuras pašas prot
atrast ceļu uz savu māju, paslavē būvdarbus — jaunas dzīvojamas mājas un
mošeju, arī topošo viesnīcu un baseinu…. Jācer vien, ka jaunbūves neiznīcinās
seno apbūvi, jumtās ieliņas un kolorītos namiņus….
Ieturēsimies, tad
tālāk uz Figuig…
The link can give you a glimpse into what Ich looked like a few years
ago. These guests to the village mention the kids who greet visitors with their
singing and the goats who know their own way home as well as praise the
construction works, which include new housing, mosque and even a hotel with a
pool. One can only hope the new improvements won’t destroy the older buildings,
roofed streets and the village’s overall character. Time for a meal and then we
continue on towards Figuig.
Reģionālais mēdijs piedāvā fotogrāfijas, kas ļauj iztēloties gar kāda ceļa malu, pa kādu apvidu šodien braucam: http://figuignews.com/?p=3114
Stepe, ouedi (upes gultes), kalni, klints, oāzītes un dārzi, nomadu apmetnes un arī skola viņu bērniem, aizvēsturiskas alas un arī pretošanās kustības dalībnieku slēpņi. Šai vietā sirsnīgs sveiciens Jānim D. un Arvilam, jo
http://figuignews.com/?p=3114
... arī te ir kiņķēziņi :)
The local news can help you picture our
surroundings today: http://figuignews.com/?p=3114
The
steppe, riverbed, mountains, cliffs, oases, gardens, nomads’ settlements and
their schools, prehistoric caves and resistance movement hiding places.
From here we send the best of greetings to Jānis D and Arvils, as here
too are scribbles.
|
| Iesūtīts: 2017.03.29 13:04 | |
|
 |
 |
 |
 |
|
Pietekties jaunumiem
